Mūsdienās pieprasījums pēc augu izcelsmes olbaltumvielām strauji pieaug, jo pieaug izpratne par dzīvnieku olbaltumvielu audzēšanas izmaksām un ierobežoto piedāvājumu, un tas ir ļoti saistīts ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, klimata pārmaiņām un saldūdens izsīkšanu. Pākšaugi ir pieprasīti to augstā olbaltumvielu, minerālvielu, vitamīnu un ogļhidrātu satura, tostarp arī šķiedrvielu, dēļ. Pākšaugi ir bagāti ar makroelementiem un mikroelementiem, bet satur arī pretuztura faktorus. Viena no svarīgākajām pākšaugu anti-uztura īpašībām ir to augstā tripsīna aktivitāte. Pākšaugu pagatavošanai nepieciešamais laiks ir ierobežojis to lietošanas biežumu salīdzinājumā ar ieteicamajiem uzņemšanas līmeņiem. Termiski apstrādājot pākšaugos esošo pretuztura komponentu lielākoties var noņemt. Plaši tiek pētīta iespēja izmantot ekstrūzijas gatavošanu, mikroviļņu žāvētāju, grauzdēšanas iekārtas utt. Grauzdēšana ir viena no plaši izplatītajām pākšaugu apstrādes metodēm, kas ievērojami uzlabo tekstūru, garšu, krāsu un produkta izskatu. Jaunākie pētījumi pākšaugu apstrādē ziņo par vērtīgiem rezultātiem pēc kombinētās apstrādes, mitrās grauzdēšanas, kas ietver: lobīšanu, mērcēšanu un grauzdēšanu. Termiskā apstrāde var būt potenciāls veids, kā uzlabot pākšaugu izmantošanu pārtikas ražošanā: samazinot pārstrādei, sagatavošanai nepieciešamo laiku un uzlabojot uzturvērtību.
